Mitrā karstuma un ķīmisko reaģentu iedarbībā dzīvnieku matu šķiedras tiek atkārtoti izspiestas ar mehāniskiem ārējiem spēkiem. Šķiedru agregāti pakāpeniski saraujas un kļūst cieši savīti un savīti viens ar otru, veidojot filcas. Šo raksturlielumu sauc par vilnas šķiedru saraušanās īpašību. Vilnas audumus var frēzēt, un iemesls ir ļoti sarežģīts. Vilnas šķiedru frēzēšanas mehānismam parasti ir šādi iemesli.
Mikroskopā novērots, ka kašmira šķiedras virsmu klāj daudzas zvīņas. Svaru brīvais gals ir vērsts pret kašmira šķiedras galu. Ja ir saraušanās līdzeklis, kašmira šķiedra tiks samitrināta un izplešas, izraisot zvīņu atvēršanos. , kad kašmiram tiek pielikts noteikts ārējs spēks, kašmirs sāk kustēties, kas vilnas šķiedrām rada virziena berzi. Tas ir, berzes koeficients skalā ir mazs un berzes koeficients pretējā virzienā ir liels. Pastāv koeficientu atšķirība starp apgriezto un virzienu (tas ir, kad šķiedra berzē, berzes koeficients virzienā, kas ir pretējs skalai, vienmēr ir lielāks nekā berzes koeficients virzienā gar skalu). Turklāt ārējā mitruma un karstuma apstākļos, kā arī ķīmisko piedevu (sarukšanas līdzekļu) klātbūtnē, vilnas džemperi atkārtoti beržot ar mehāniskiem ārējiem spēkiem, tam būs tendence virzīties vienā virzienā uz šķiedras saknes galu. Turklāt vilnas džemperis būs Lieliskā stiepjamība, elastība un telpiskā krokošanās padara vilnas šķiedras vieglāk pārvietojamas, liekot vilnas šķiedrām savīties un sapīties viena ar otru, kā rezultātā rodas savīta filcēšana. Vilnas gali pamazām tiek atsegti uz auduma virsmas, liekot audumam izskatīties labi un justies labi. Bagātīga, maiga tekstūra un labs siltuma saglabāšanas efekts. Prakse ir pierādījusi, ka smalkajam kašmiram ir vairāk zvīņu nekā rupjai vilnai, tāpēc smalkā kašmira saraušanās ir labāka nekā rupjai vilnai. Vilnai ir vairāk zvīņu nekā truša kažokādai, tāpēc vilnai ir labākas saraušanās īpašības nekā truša kažokādai.